SĒRU VĒSTS
20.03.2014
IN MEMORIAM
Dzintars Krišjānis
(1958.gada 4. jūnijs - 2014.gada 16. marts)
Latvijas Akadēmiskās airēšanas saime zaudējusi vienu no Latvijas izcilākajiem un titulētākajiem airētājiem šī sporta veida vēsturē Latvijā, Dzintaru Krišjāni.
Dzintaru nāve negaidīti un pēkšņi pārsteigusi pašos spēka gados, kad viņš veiksmīgi kopā ar dzīvesbiedri Laimu vadīja abu lolojumu būvniecības preču veikalu. Tas ir sāpīgs zaudējums Laimai, meitas Gitas ģimenei un mazdēliņam.
Dzintara mirdzošākie un godalgoto medaļu gadi gandrīz 10 gadu garumā sākās ar pirmo lielo sasniegumu - bronzas medaļu FISA junioru čempionātā 1975. gadā Monreālā /Kanāda/ Rolanda Sproģa trenētajā Latvijas astotniekā - vienā no grūtākajām un skaistākajām akadēmiskās airēšanas laivām.
1976. gadā Latvijas astotnieks, tagad jau vīriešu konkurencē PSRS meistarsacīksēs spēja izcīnīt augsto otro vietu, iegūstot sudraba medaļu.
1977. gadā četriniekā ar stūrmani, PSRS čempionātā izcīnīta sudraba medaļa, savukārt Pasaules čempionātā Amsterdamā /Nīderlande/ komanda, kurā airē tikai 19 un 20 gadus jauni puiši no Latvijas, ļoti smagos laika apstākļos iegūst augsto 4. vietu.
Sākas ceļš uz visaugstākajām sporta virsotnēm.
1978. gadā, kad Pasaules čempionāts notiek tālajā Jaunzēlandē, uz kurieni dodas tikai atsevišķas PSRS laivu ekipāžas, bez Latvijas četrinieka komandas.
Tomēr jau 1979. gadā PSRS Tautu 7. vasaras spartakiādē par čempioniem kļūst R. Sproģa trenētais stūrmaņa četrinieks, kurā airē arī Dzintars.
Šis ir viens no veiksmīgākajiem gadiem visā viņa sportiskajā karjerā, vairākās sacensībās tiek pārspēti galvenie konkurenti no VDR, tiek uzstādīts Maskavas airēšanas kanāla rekords, izcīnīta uzvara prestižajā Lucernas /Šveice/ regatē un iegūta Pasaules čempionāta sudraba medaļa. Nopietnā un mērķtiecīgā darbā, veicot milzīgu darba apjomu, treneris Sproģis ved savu komandu līdz startam vasaras Olimpiskajās spēlēs Maskavā, kur mūsu komanda, vienīgā no Latvijas: Žoržs Tikmers, Dzintars Krišjānis, Dimants Krišjānis, Artūrs Garonskis ar stūrmani Juri Bērziņu saspringtā sacensībā ar galvenajiem konkurentiem no VDR, izcīna goda pilno sudraba medaļu un Olimpisko vicečempionu titulu.
1981. gadā četrinieks, kura sastāvā airē arī Dzintars, Pasaules čempionātā izcīna bronzas medaļas.
1982. gadā Dzintars atkātoti izcīna Pasaules čempionāta bronzas medaļu airējot astotniekā. PSRS meistarsacīkstēs astotniekā tiek līdz zelta medaļai.
1983. gadā PSRS tautu spartakiādē astotniekā iegūst bronzas medaļu.
Tik ražīgs un augstiem
sasniegumiem bagāts sportista mūžs dots tikai īpaši mērķtiecīgiem, noturīgiem
un talantīgiem, un tāds bija Dzintars. Viņš bija veselīga dzīves veida
piekritējs, kurš priecājās par iespēju nodarboties ar fiziskiem treniņiem kopā
ar airēšanas sporta veterāniem savā mīļajā Dinamo klubā, kur tagad saimnieko
airētāju jaunā kalve - Murjāņu sporta ģimnāzija.
Dzintaru Krišjāni kā vienu no veiksmīgākajiem airētājiem, kā mērķtiecīgu, saprotošu un izpalīdzīgu cilvēku un draugu, kā iejūtīgu un uzticīgu vīru, tēvu un vectētiņu atcerēsies visi airētāji un komandas biedri, kuri kopā ar Dzintaru aizstāvējuši godam Latvijas airēšanu starptautiskjā sporta arēnā: brālis Dimants, vadairētājs Žoržs Tikmers, Artūrs Garonskis, Aivars Lazdenieks, Zigurds Čakšs, Pēteris Neijs, Valdis Meikališs, Raimonds Ernšteins, Aivars Cīrulis, Andris Stiģis, Uldis Rogulis, Andris Priede, Vilnis Priede, Romualds Rukuts, Jānis Sālījums, Vilnis Gavars un Viktors Omeļjanovičs /Ukraina/, arī treneris Pjotrs Černovs /Krievija/ un vēl visi tie daudzie airētāji ar kuriem Dzintars nebija vienā laivā.
Latvijas airēšanas federācija un airētāji izsaka dziļu līdzjūtību Dzintara Krišjāņa ģimenei un tuviniekiem.
Atvadīšanās ceturtdien, 2014. gada 20. martā, plkst. 14:00 no Miķeļa kapiem.
Atpakaļ